Sākums / Jaunumi / Dīvains pastāsts ar noslēpumainām norādēm
Dīvains pastāsts ar noslēpumainām norādēm [29.3.2012]
Sensenos laikos, kad vēl dzīvoja dinozauri (jūs zinājāt, ka tie šķiļas no olām? - man tas pat sapņos nav rādījies), alās auguši kristāli. Tiem nevajadzēja ne saulīti (ar visu sistēmu), ne lietu (ar visu lietussargu). Tiem pietika vien ar vieglu vējiņu, kāds būtu vajadzīgs arī tam, lai laistu košus un krāsainus gaisa pūķus, kamēr māsa ar lellēm dzer tēju no smalkām porcelāna tasītēm. Apmēram tāds vējš rodas, kad garām aiztraucas strauja koka sacīkšu mašīnā un samulsina kādu robotu (ej nu zin - vai dinamo, vai sauli mīlošo?!)... Tā tevi varētu samulsināt tikai jaunās benzīna cenas, ja vien tev nav šitāds saules braucējs, kas reāli ieliek pudeļu katamarānam par 3 sekundes desmitdaļām (vai varbūt man nav pareizs pulkstenis?). Ai, ar pulksteņiem vispār ir briesmas - kad to pagroza, tad viss saiet grīstē un sāk piemirsties tas un šis. Gan zivtiņas pabarot, gan mājlopiņus apkopt. Tev ne? Tad jau tev droši vien ir kāda piezīmju tāfelīte, kur tādas lietas pierakstīt. Bet man, redz, nav. Jo es krāju naudu un lieku to milzīgā seifā, lai kādu dienu nopirktu sev dārgas rotas, ko glabāt mazmazītiņā dārglietu kastītē un reizēm izrotāties, lai paspoguļotos brīnumskaistā spogulītī. Un ja gadītos, ka manu seifu kāds uzlauž, tad man būtu jāsauc talkā detektīvs, kas paņem pirkstu nospiedumus un noskaidro, vai tie pieder lielām vai mazām rociņām. Un nebūtu ko nobrīnīties, cik veikli mēs noķertu vaininieku un iemūžinātu viņu mozaīkā uz loga starp zvaigznēm un spirālītēm.

Web Statistics
Pievienots grozam...